Jeļena Dutkeviča

Maģija (no grieķu magein, megas - `varens`, `dižens`) ir pirmatnējās reliģijas forma un rituālu kopums, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai. 

 

Sens islandiešu spēka simbols.

 

1. Termins

 

Vārds „maģija” esot atvasināts no seno grieķu vārda magein, kas tika lietots asīriešu un babiloniešu Zoroastrismā, vai arī no vārda megas, kas grieķu valodā nozīmē varens, dižens. Pētnieki izprot jēdzienu kā maga jeb burvja māksla. Mūsdienās Alisters Kraulijs popularizējis vārdu magick, skaidrojot to kā zinātni un mākslu, kas rada izmaiņas saskaņā ar gribu.

Antropologs Broņislavs Malinovskis uzskatīja, ka maģijai piemīt trīs pamatfunkcijas, radīt, aizsargāt un iznīcināt. Tās jāīsteno vēl caur trim elementiem:

• Burvībām, piesaukšanām un burvestībām;

• Rituāliem un darbībām ar maģisko priekšmetu palīdzību;

• Precīzu ķermeņa un gara sagatavošanu nepieciešamajam rituālam vai burvestībai.

Reliģijas pirmsākumos esot bijuši ticējumi, ka starp izvēlēto maģijas objektu un objekta zīmi – statueti, zīmējumu pastāv cieša saikne un ka, iedarbojoties uz simbolu, iespējams tieši ietekmēt objektu vai arī notikumu gaitu. Līdz mūsdienām saglabājušies neliela izmēra kaulu un akmeņu, kas esot lietoti rituālos. Mūsdienās maģiju reizēm saista ar parapsiholoģiju un ar pseidozinātni.

 

 

2. Maģijas veidi

Baltā maģija esot rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt labu pārdabisko spēku darbību. Tā var tikt izmantota slimnieku dziedināšanai, dzīves sarežģījumu un sarežģītu situāciju šķetināšanai un risināšanai, citu cilvēku laimes nodrošināšanai un vairošanai. Tāda labdabīgā maģija var arī iekļaut aizsardzības rituālus un burvestības, kas ir vērstas pret melnās maģijas pārstāvjiem. Visbiežāk tā tendēta uz cilvēka ķermeņa dziedināšanu. Melnā maģija esot rituālu kopums ar mērķi izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību. Tā esot postījumu un iznīcības maģija. Melnā maģija esot destruktīva, ar nolūku atriebties, kaitēt, iznīcināt vai citam atņemt to, kas tam pieder.

 

3. Maģijas pielietotāji

 

Mags, "gudrais no austrumiem", esot cilvēks, kurš ir apguvis filosofiju un mācījies virzīt savu gribu. Vēsturiski maģija reizēm attiecināta uz burvjiem,raganām, šamaņiem, zintniekiem un pūšļotājiem. Burvis nodarbojās zīlēšanā, pazudušu priekšmetu un personu atrašanā, apslēptās bagātības meklēšanā, cilvēku un dzīvnieku ārstēšanā, sapņu tulkošanā, zādzību atklāšanā, spoku un feju izdzīšanā, burvību uzsūtīšanā, raganu un feju burvību laušanā, kā arī amuletu un mīlas dzērienu izgatavošanā

 

4. Latvijas cilvēki

4.444

Konstantīns Raudive bijis parapsihologs. Viņš ir pazīstams ar saviem eksperimentiem elektroniskajā komunikācijā ar mirušajiem. Akadēmiķis nomira 1974. gadā.

 

Gaišreģe un dzintniece, latgaliete Jadvigas Kučkova jeb Zvaigžņu māte 2005. gada jūlijā esot mirusi, lai dotos uz "paralēlajām pilnības pasaulēm."

 

Eižens Finks piedzima 1885. gada 25. jūnijā Limbažos, nokļuva kāda ceļojoša cirka trupā, nokrita no zirga un tā rezultātā, iespējams, ieguva gaišreģa spējas. Finks Rīgas Maskavas forštatē nodarbojās ar fotografēšanu, pareģošanu un zīlēšanu. Pirmā pasaules kara laikā Finks strādāja par zīlniekuAzerbaidžānas valsts kancelejā, arī pareģodams, ka atgriezīsies Rīgā jau kā slavens pareģis. Arī savu nāvi 1958. gada 6. februārī viņš paredzēja.

 

Marta Rācene dzima 1908. gada 30. martā Dauguļu pagasta „Mazbrenguļos”. Pēc Otrā pasaules kara Marta pārcēlās uz dzīvi Zilākalna „Zažēnos”, kur nodarbojās ar dziedināšanu un viņu sāka dēvēt par Zilākalna Martu. Zintniece nomira 1992. gada 22. maijā.